mitigo

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search
See also: mitigó and mitigò

Catalan

[edit]

Verb

[edit]

mitigo

  1. first-person singular present indicative of mitigar

Italian

[edit]

Verb

[edit]

mitigo

  1. first-person singular present indicative of mitigare

Anagrams

[edit]

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

From mītis (ripe, mature) +‎ -igō.

Pronunciation

[edit]

Verb

[edit]

mītigō (present infinitive mītigāre, perfect active mītigāvī, supine mītigātum); first conjugation

  1. to make soft, ripe, or tender
    Synonyms: lēniō, dēlēniō, commītigō, levō, allevō, alleviō
    Antonyms: dūrō, obdūrō
  2. to mitigate, make mild, tame, pacify
    Synonyms: domō, lēniō, mānsuēscō, mānsuētō, sōpiō, sēdō, dēlēniō, plācō, restinguō, compōnō, commītigō, levō, ēlevō, allevō, alleviō, sileō, molliō
    Antonyms: sollicitō, excitō, īnstīgō, īnstinguō, efferō, exciō, perpellō, concieō, concitō, īnflammō, cieō, incendō

Conjugation

[edit]
   Conjugation of mītigō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present mītigō mītigās mītigat mītigāmus mītigātis mītigant
imperfect mītigābam mītigābās mītigābat mītigābāmus mītigābātis mītigābant
future mītigābō mītigābis mītigābit mītigābimus mītigābitis mītigābunt
perfect mītigāvī mītigāvistī mītigāvit mītigāvimus mītigāvistis mītigāvērunt,
mītigāvēre
pluperfect mītigāveram mītigāverās mītigāverat mītigāverāmus mītigāverātis mītigāverant
future perfect mītigāverō mītigāveris mītigāverit mītigāverimus mītigāveritis mītigāverint
passive present mītigor mītigāris,
mītigāre
mītigātur mītigāmur mītigāminī mītigantur
imperfect mītigābar mītigābāris,
mītigābāre
mītigābātur mītigābāmur mītigābāminī mītigābantur
future mītigābor mītigāberis,
mītigābere
mītigābitur mītigābimur mītigābiminī mītigābuntur
perfect mītigātus + present active indicative of sum
pluperfect mītigātus + imperfect active indicative of sum
future perfect mītigātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present mītigem mītigēs mītiget mītigēmus mītigētis mītigent
imperfect mītigārem mītigārēs mītigāret mītigārēmus mītigārētis mītigārent
perfect mītigāverim mītigāverīs mītigāverit mītigāverīmus mītigāverītis mītigāverint
pluperfect mītigāvissem mītigāvissēs mītigāvisset mītigāvissēmus mītigāvissētis mītigāvissent
passive present mītiger mītigēris,
mītigēre
mītigētur mītigēmur mītigēminī mītigentur
imperfect mītigārer mītigārēris,
mītigārēre
mītigārētur mītigārēmur mītigārēminī mītigārentur
perfect mītigātus + present active subjunctive of sum
pluperfect mītigātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present mītigā mītigāte
future mītigātō mītigātō mītigātōte mītigantō
passive present mītigāre mītigāminī
future mītigātor mītigātor mītigantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives mītigāre mītigāvisse mītigātūrum esse mītigārī mītigātum esse mītigātum īrī
participles mītigāns mītigātūrus mītigātus mītigandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
mītigandī mītigandō mītigandum mītigandō mītigātum mītigātū

Derived terms

[edit]
[edit]

Descendants

[edit]

References

[edit]
  • mitigo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • mitigo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • mitigo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
  • Carl Meißner, Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book[1], London: Macmillan and Co.
    • time will assuage his grief: dies dolorem mitigabit

Portuguese

[edit]

Verb

[edit]

mitigo

  1. first-person singular present indicative of mitigar

Spanish

[edit]

Verb

[edit]

mitigo

  1. first-person singular present indicative of mitigar