reinvito

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

From re- +‎ invito.

Pronunciation

[edit]

Verb

[edit]

reinvītō (present infinitive reinvītāre, perfect active reinvītāvī, supine reinvītātum); first conjugation

  1. to invite again, or in return

Conjugation

[edit]
   Conjugation of reinvītō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present reinvītō reinvītās reinvītat reinvītāmus reinvītātis reinvītant
imperfect reinvītābam reinvītābās reinvītābat reinvītābāmus reinvītābātis reinvītābant
future reinvītābō reinvītābis reinvītābit reinvītābimus reinvītābitis reinvītābunt
perfect reinvītāvī reinvītāvistī reinvītāvit reinvītāvimus reinvītāvistis reinvītāvērunt,
reinvītāvēre
pluperfect reinvītāveram reinvītāverās reinvītāverat reinvītāverāmus reinvītāverātis reinvītāverant
future perfect reinvītāverō reinvītāveris reinvītāverit reinvītāverimus reinvītāveritis reinvītāverint
passive present reinvītor reinvītāris,
reinvītāre
reinvītātur reinvītāmur reinvītāminī reinvītantur
imperfect reinvītābar reinvītābāris,
reinvītābāre
reinvītābātur reinvītābāmur reinvītābāminī reinvītābantur
future reinvītābor reinvītāberis,
reinvītābere
reinvītābitur reinvītābimur reinvītābiminī reinvītābuntur
perfect reinvītātus + present active indicative of sum
pluperfect reinvītātus + imperfect active indicative of sum
future perfect reinvītātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present reinvītem reinvītēs reinvītet reinvītēmus reinvītētis reinvītent
imperfect reinvītārem reinvītārēs reinvītāret reinvītārēmus reinvītārētis reinvītārent
perfect reinvītāverim reinvītāverīs reinvītāverit reinvītāverīmus reinvītāverītis reinvītāverint
pluperfect reinvītāvissem reinvītāvissēs reinvītāvisset reinvītāvissēmus reinvītāvissētis reinvītāvissent
passive present reinvīter reinvītēris,
reinvītēre
reinvītētur reinvītēmur reinvītēminī reinvītentur
imperfect reinvītārer reinvītārēris,
reinvītārēre
reinvītārētur reinvītārēmur reinvītārēminī reinvītārentur
perfect reinvītātus + present active subjunctive of sum
pluperfect reinvītātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present reinvītā reinvītāte
future reinvītātō reinvītātō reinvītātōte reinvītantō
passive present reinvītāre reinvītāminī
future reinvītātor reinvītātor reinvītantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives reinvītāre reinvītāvisse reinvītātūrum esse reinvītārī reinvītātum esse reinvītātum īrī
participles reinvītāns reinvītātūrus reinvītātus reinvītandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
reinvītandī reinvītandō reinvītandum reinvītandō reinvītātum reinvītātū

References

[edit]
  • reinvito”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • reinvito in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.