tristitas

Latin

Etymology

From trīstis (“sad, melancholy”) +‎ -tās.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /ˈtris.ti.taːs/, [ˈt̪rɪs̠t̪ɪt̪äːs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ˈtris.ti.tas/, [ˈt̪rist̪it̪äs]

Noun

tristitās f (genitive tristitātis); third declension

1. sadness, melancholy

   Synonyms: maeror, maestitia, trīstitia, trīstitūdō, aegritūdō, lūctus, trīstitiēs, cūra, dēsīderium

   Antonyms: gaudium, dēlectātiō, lascīvia, voluptās, laetitia, alacritās, fēlīcitās, laetitūdō, beātitūdō

Declension

Third-declension noun.

Case	Singular	Plural
Nominative	tristitās	tristitātēs
Genitive	tristitātis	tristitātum
Dative	tristitātī	tristitātibus
Accusative	tristitātem	tristitātēs
Ablative	tristitāte	tristitātibus
Vocative	tristitās	tristitātēs

Related terms

• trīstor
• trīstē
• trīstis

References

• “tristitas”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• tristitas in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.